Energoefektivitātes līgumu (EEL) pamatkoncepcija

Energoefektivitātes līgumu (EEL) pamatkoncepcija ir izklāstīta projekta vadošā partnera GIZ ESKO vadlīniju 18.-23. lappusēs (publicētas 2013. gadā) un tā ir sekojoša:

Noslēdzot Energoefektivitātes līgumu, energoservisa uzņēmums (ESKO) ir atbildīgs par ēkas vai vairāku ēku pakalpojumu sistēmu optimizēšanu un esošajās ēkās uzstādīto sistēmu darbības optimizēšanu visās ēku konstrukcijās un to uzturēšanas iekārtās. Taču ESKO nepiegādā enerģiju, kas nozīmē, ka klients turpina iegādāties gāzi un elektrību, piemēram, no enerģijas piegādes uzņēmuma. Galvenais ESKO sniegtais pakalpojums ir noteiktā laika posmā garantēts ietaupījumu līmenis.

ESKO uz līguma pamata apņemas noteikt un izmantot pieejamo ietaupījumu potenciālu, sedzot nepieciešamās investīcijas no enerģijas izmaksu ietaupījuma naudas un garantējot pozitīvu ietaupījumu rezultātu visa līguma perioda garumā. Garantētos enerģijas izmaksu ietaupījumus izmanto par pamatu nemainīgas ikgadējas ESKO atlīdzības jeb līguma maksas aprēķināšanai. Šī summa parasti ir mazāka par garantēto ietaupījumu summu (tādējādi klients gūst finansiālu ieguvumu). Papildus izpildīto darbu laikā veikto investīciju atmaksai līguma perioda ietvaros šī maksa ietver arī ESKO peļņas normu.

Šī koncepcija ir ilustrēta zemāk esošajā diagrammā:

Energoefektivitātes līguma pamatā ir atlīdzība, pamatojoties uz sasniegto enerģijas izmaksu ietaupījumu. Pirms iepirkuma konkursa izsludināšanas tiek noteikts ēkas (vai ēku kopuma) vai telpu enerģijas izmaksu atskaites līnija. Tai par pamatu var ņemt, piemēram, enerģijas patēriņu iepriekšējā kalendārajā gadā pirms EEL darbību uzsākšanas (atskaites gads). Parasti šo rādītāju salīdzina ar patēriņa līmeni divos iepriekšējos gados (lai izslēgtu ārkārtēju klimata ietekmi, lietošanas svārstības u.c. aspektus). Bez tam patēriņa dati ir pielāgoti klimatam, ņemot vērā mēreni siltās un karstās dienas.

Ja enerģijas piegādātāja rēķini par patērēto enerģiju ir balstīti uz uzticamiem, faktiskiem (mērītiem) vēsturiskiem patēriņa mērījumiem, šos datus var izmantot atskaites līnijas noteikšanai un turpmākai EEL rēķinu piestādīšanai. Starptautiskais izpildes rādītāju mērījumu un pārbaudes protokols (PMVP) ietver alternatīvas metodes. Visbeidzot, lai noteiktu enerģijas izmaksu atskaites līniju, klientam noteikto enerģijas cenu konkrētā datumā (piemēram, atskaites gada 31.decembrī) piemēro atskaites gada pielāgotajam enerģijas patēriņam.

Ievērojot enerģijas izmaksu atskaites līniju, ESKO garantē klientam ikgadējus enerģijas izmaksu ietaupījumus (EUR valūtā, aprēķināti saskaņā ar enerģijas cenām atskaites gadā) visa līguma perioda garumā, piemēram, 30% apmērā no atskaites līnijas rādītāja. Fiksētu šo garantēto ietaupījumu daļu (piem., 80%) nosaka kā līguma maksu, ko ESKO saņem no klienta, lai finansētu investīcijas, uzturētu uzstādītās iekārtas un sasniegtu peļņas normu. Atlikusī ietaupījumu daļa paliek kā klienta ieguvums, samazinot izmaksas. Ņemot vērā, ka ESKO nepiegādā enerģiju, klientam jāturpina iegādāties enerģija (piem., gāze un elektrība) no enerģijas piegādātāja un jānorēķinās ar šo uzņēmumu.

Enerģijas cenu paaugstināšanās neietekmē EE līgumu ar ESKO (nav spēkā cenu eskalācijas formula). Taču cenu pieaugums atspoguļojas no enerģijas piegādātāja saņemtajos klienta rēķinos. Tā kā EE līguma ietvaros izmanto tikai enerģijas izmaksu atskaites līniju (ar klienta enerģijas cenām atskaites gadā), līguma gada maksa saglabājas nemainīga visā līguma periodā. Klients saņem pilnu ietaupījumu ieguvumu no uzstādītajām sistēmām tikai tad, kad līguma termiņš ir beidzies.

Lai pārbaudītu gada enerģijas ietaupījumus, enerģijas patēriņa izmaksas konvertē atskaites gada ietvaros un pēc tam tās salīdzina ar atskaites līniju EEL rēķinu audita laikā. Lai nodrošinātu šādu salīdzināmību, klienta saņemtie enerģijas piegādes rēķini jāpielāgo sekojošiem faktoriem:

  • novirzes no atskaites gada klimatisko apstākļu kontekstā;
  • izmaiņas enerģijas cenās, salīdzinot ar atskaites gadu (klienta saņemtos patērētās enerģijas rēķinus vienmēr jākonvertē atskaites gada enerģijas cenās);
  • izmaiņas ēkas/telpas lietošanā, salīdzinot ar atskaites gadu (ciktāl, šādas izmaiņas ir izraisījušas enerģijas patēriņa izmaiņas).

Uz līgumu attiecināmos pielāgotos enerģijas izmaksu ietaupījumus nosaka un enerģijas izmaksu atskaites līniju salīdzina ar pielāgotām gada enerģijas izmaksām, tikai pēc tam, kad ir ņemti vērā šie faktori. Šī procesa īstenošanai var piesaistīt neitrālu koordinatoru vai konsultantu.

Ja starpība starp pielāgoto enerģijas izmaksu ietaupījumiem un garantēto ietaupījumu ir vienāda ar nulli, ESKO precīzi iekļaujas šī līguma parametros. Ja šī starpība ir lielāka par nulli, iestājas līguma parametru pārpildījums (ietaupījumi ir lielāki par garantētajiem); šādā gadījumā ietaupījumus, kas pārsniedz plānotos, var sadalīt starp ESKO un klientu. Ja starpība ir negatīva, ESKO nav izpildījis savu plānoto ietaupījumu mērķi, tāpēc uzņēmuma pienākums ir kompensēt klientam starpības summu.

Ja paaugstinās enerģijas cenas, pieaug EEL ietvaros klientam nodrošinātie enerģijas izmaksu ietaupījumi (ietaupīts tas pats enerģijas daudzums reizināts ar enerģijas cenas pieauguma summu). Šāds apstāklis nodrošina klientam papildu finansiālu ieguvumu, taču ESKO no tā negūst peļņu. EE līguma ietvaros visus enerģijas ietaupījumus aprēķina, ņemot vērā tikai enerģijas cenas atskaites gadā, kā izklāstīts iepriekš.

Parasti ir divas situācijas, kad klients dalās ar peļņu, kas iegūta enerģijas izmaksu ietaupījumu rezultātā: „fiksēta termiņaˮ EEL un „dalītu ietaupījumu„ EEL.

  • Fiksēta termiņa EEL:
    Fiksēta termiņa EE līguma ietvaros ESKO visa līguma termiņa garumā saņem fiksētu enerģijas izmaksu ietaupījumu daļu. Tādējādi klients maksā ESKO līguma maksu, kas ir vienāda ar kopējām ietaupītajām enerģijas izmaksām. ESKO izmanto šo maksu, lai segtu visus savus izdevumus, jo īpaši, investīciju izmaksas, kā arī maksa ietver atbilstošu procentu normu. Šādā gadījumā līguma periodu var saīsināt līdz „tīramˮ enerģijas izmaksu ietaupījumu pasākumu atmaksāšanās periodam, kas ir īsāks kā dalītu ietaupījumu līguma periods. Fiksētā termiņa EEL iespēju parasti izmanto privātajā sektorā.
  • Dalītu ietaupījumu EEL:
    Saskaņā ar dalīto ietaupījumu EEL līgumu klients saņem enerģijas izmaksu ietaupījumu daļu jau no paša līguma perioda sākuma. Klienta saņemtās ietaupījumu daļas apmēru puses atrunā līgumā. Parasti klienta peļņas daļa ir starp 10% un 20% no sasniegtajiem ietaupījumiem. Peļņas sadale jau no paša līguma perioda sākuma nozīmē dalītu ietaupījumu EEL līguma ilgāku darbības periodu nekā fiksēta termiņa līguma gadījumā, jo ESKO pieejamā ikgadējā līguma maksa investīciju izmaksu atgūšanai ir zemāka. Galvenais ieguvums šādā gadījumā ir tas, ka klienta budžetā noteiktās izmaksas tiek samazinātas uzreiz ietaupījumu garantijas līguma perioda ietvaros.

Vācijā dalīto ietaupījumu modelis ir īpaši populārs. Iepirkuma konkursa dokumenti EEL darbībām publiskajā sektorā nosaka fiksētu līguma termiņu (piem., 10 gadi). ESKO piedāvājumu pamatā ir veicamie enerģijas ietaupīšanas pasākumi, kapitāla atdeve un nepārtrauktie izdevumi, kas rodas šī fiksētā termiņa ietvaros. Īstenoto darbību mērogs ir atkarīgs no fiksētā līguma termiņa, jo garāks līguma termiņš ļauj īstenot investīciju atgūšanas darbības ar garāku atmaksāšanās periodu (piemēram, darbības, kas ietver ēkas renovāciju). Līdz ar to galvenie piedāvājuma parametri (ietaupījumu garantija, tūlītēja klienta enerģijas izmaksu samazināšana, veikto darbību mērogs, ieguldījumu līmenis) ir atkarīgi no līguma termiņa.

Piezīme: Līguma ietvaros ir iespējams vienoties arī par vienreizējiem maksājumiem līguma termiņa sākumā (piem., investīcijas vai celtniecības izmaksu iemaksas) vai beigās (izpirkuma summa). Izvēloties šo risinājumu, lielākas investīciju izmaksas ne vienmēr nozīmē pastāvīgi augstu līguma maksu.